Latgales lielāko pilsētu iedzīvotājiem janvāra rēķini par apkuri solās būt nepatīkams pārsteigums. Bargais sals un netipiski aukstie laikapstākļi likuši siltumapgādes uzņēmumiem strādāt ar pilnu jaudu, kas neizbēgami atspoguļosies summās, ko redzēsim maksājumu paziņojumos.
Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas siltumražotāji atzīst, ka, lai gan enerģētikas krīzes valstī vairs nav, dabas kaprīzes joprojām diktē savus noteikumus. Līdz šim galvenie līdzekļi ieguldīti katlumāju atjaunošanā, taču tagad kļuvis skaidrs, ka nākotnē lielāka uzmanība būs jāpievērš tieši siltumtrasēm un pašām ēkām.
Sals liek atgriezties pie dabasgāzes
Lai gan Latvija ir veiksmīgi samazinājusi atkarību no dabasgāzes, tieši lielais aukstums liek to atkal izmantot kā papildu resursu. Ikdienā galvenais kurināmais ir šķelda, kas ir lētāka un pieejamāka, taču pie ļoti zemām temperatūrām ar to vien nepietiek. Siltumtīklu vadītāji Daugavpilī un Rēzeknē norāda, ka pašlaik situācija ir stabila un kurināmā pietiek, taču tehnoloģiskais process pieprasa ieslēgt visas jaudas, lai dzīvokļos būtu silti.
Interesanta situācija vērojama šķeldas tirgū. Lielajām pilsētām, piemēram, Daugavpilij, izdodas iegādāties kurināmo nedaudz lētāk. Tas skaidrojams ar to, ka piegādātājiem ir izdevīgāk visu kravu izkraut vienā vietā, nevis vadāt mazākos apjomos pa visu reģionu. Mazākām pašvaldībām šajā ziņā klājas grūtāk, jo tām nākas rēķināties ar augstākām transportēšanas izmaksām.
Māju siltināšana joprojām ir sāpīgs jautājums
Pat ja siltuma tarifi Latgalē nav paši augstākie valstī, galīgo rēķinu būtiski ietekmē tas, cik daudz siltuma burtiski izkūp gaisā caur nesiltinātām sienām. Speciālisti novērojuši, ka pilna māju renovācija Latgales reģionā notiek lēni. Galvenais šķērslis ir iedzīvotāju maksātspēja un skeptiskā attieksme pret ilgtermiņa kredītsaistībām. Ludzā pat izskan viedoklis, ka daudzas mājas pilnu siltināšanu varētu nepiedzīvot nekad.
Tomēr risinājums nav tikai “viss vai nekas”. Pat nelieli uzlabojumi var dot jūtamu efektu. Piemēram, bēniņu nosiltināšana vai vienkārša logu un durvju nomaiņa kāpņutelpās var palīdzēt samazināt siltuma zudumus. Tas neprasa tik milzīgus ieguldījumus kā visas fasādes atjaunošana, bet palīdz saglabāt vairāk siltuma ēkas iekšpusē, kas galu galā ļauj nedaudz ietaupīt uz kopējā rēķina fona.
Novecojusī infrastruktūra un nākotnes darbi
Pēdējos gados siltumapgādes uzņēmumi ir cītīgi strādājuši pie katlumāju modernizācijas, lai tās būtu efektīvas un videi draudzīgas. Taču tagad parādās cita problēma – novecojušas siltumtrases. Rēzeknē šovasar daudz resursu tērēts tieši tam, lai novērstu avārijas un lāpītu vecos cauruļvadus. Ja trases ir sliktā stāvoklī, liela daļa saražotā siltuma pazūd zemē, vēl nesasniedzot lietotāju dzīvokļus.
Pozitīvi ir tas, ka iedzīvotāju parādi par apkuri pašlaik netiek vērtēti kā kritiski lieli. Cilvēki cenšas maksāt laikā, jo atlikt maksājumus nav izdevīgi ne pašiem iedzīvotājiem, ne uzņēmumiem. Lai gan janvāra rēķini būs lieli, siltumražotāji cer, ka turpmākie ziemas mēneši būs saudzīgāki un kopējais apkures sezonas slogs neizvērtīsies par nepanesamu nastu.
Noklausies sarunu par šo tēmu:
